Ar ko strādā hipno-psihoterapeits?

Pasaulē hipno-psihoterapeita palīdzību visbiežāk meklē, lai risinātu psihoemocionālas grūtības un stiprinātu savus resursus.

Emocionālā labizjūta

  • Stress, sasprindzinājums, 
  • izdegšanas izjūta,
  • trauksmainība, 
  • panikas izjūtas, 
  • bailes un fobijas (piemēram, bailes no lidošanas, publiskas uzstāšanās, zobārsta apmeklējuma),
  • satraukums un uztraukšanās par veselību, gaidāmām procedūrām vai pārbaudījumiem, 
  • depresīvs noskaņojums, dzīvesprieka un enerģijas zudums,* 
  • pazemināts pašvērtējums, nepārliecinātība par sevi, 
  • paškritika un perfekcionisms;vainas izjūta, 
  • kauns, 
  • aizvainojums un citas ilgstoši nomācošas emocijas,
  • smagu pārdzīvojumu un traumatiskas pieredzes emocionālās sekas,
  • miega grūtības.

Ieradumi, attiecības un dzīves situācijas

  • Atlikšana (prokrastinācija), grūtības pieņemt lēmumus un sasniegt izvirzītos mērķus, iekšēji konflikti, motivācijas zudums;
  • nevēlami ieradumi — smēķēšana, nagu graušana, pārēšanās, pārmērīga ekrānu lietošana; 
  • emocionāla ēšana un sarežģītas attiecības ar ēdienu; 
  • dzīves posmu krīzes un pārejas — pusmūža krīze, šķiršanās, darba maiņa, pensionēšanās, vecāku lomas sākums, "ligzdas iztukšošanās"; 
  • zaudējumi un citas emocionāli sarežģītas pārmaiņas;
  • attiecību grūtības — saskarsmē ar partneri, bērniem, vecākiem, kolēģiem; 
  • seksuālās labizjūtas un tuvības grūtības, kuru cēloņi ir psiholoģiski (ja speciālistam ir papildu kvalifikācija psihoseksuālajā terapijā; 
  • iespējamu medicīnisku cēloņu gadījumā vispirms nepieciešama ārsta konsultācija);
  • grūtniecības, dzemdību gaidīšanas un jauno vecāku posma emocionālais atbalsts.

Veselības grūtību psiholoģiskais atbalsts — sadarbībā ar ārstu

Eiropā hipno-psihoterapiju plaši izmanto arī kā psiholoģisku atbalstu ķermeniskās veselības grūtībās — pēc tam, kad ārsts ir izvērtējis iespējamos medicīniskos cēloņus, un papildus ārstēšanai, nevis tās vietā:

  • Sāpju pieredzes atvieglošana un sadzīvošana ar ilgstošām sāpēm;
  • ar stresu saistītas ķermeniskas sūdzības — spriedzes galvassāpes un migrēnas pieredze, kairinātas zarnas tipa sūdzības, ādas stāvokļu saasināšanās stresa ietekmē;
  • sagatavošanās medicīniskām un zobārstniecības procedūrām, procedūru trauksmes mazināšana;
  • psiholoģisks atbalsts diagnosticētas depresijas gadījumā — kā ārsta uzraudzītas ārstēšanas papildinājums vai tās ietvaros;*
  • psiholoģiskās labizjūtas un dzīvesprieka atgūšana pēc smagas slimības vai ilgstošas ārstēšanas.

Izaugsme un resursi

  • Sniegums un izaugsme — eksāmenu un uzstāšanās trauksme, sportiskais un radošais sniegums, koncentrēšanās, pašizziņa; 
  • izjūta, ka pietrūkst iekšējo resursu un dzīvesspēka — šādos gadījumos hipno-psihoterapijā izmanto arī resursu regresiju: 
  • hipnotisku atgriešanos pie agrāk piedzīvotas spēka, drošības un veiksmes pieredzes, lai tā atkal kļūtu pieejama ikdienā; 
  • pašregulācijas prasmju apguve — relaksācija, pašhipnoze, emociju līdzsvarošana ikdienā.

* Hipnoterapijas un hipno-psihoterapijas efektivitāte depresīvu simptomu mazināšanā ir apstiprināta zinātniskos pētījumos, tostarp Eiropā veiktā randomizētā kontrolētā pētījumā, kurā hipnoterapija vieglas līdz vidēji smagas depresijas gadījumā nebija mazāk efektīva par kognitīvi biheiviorālo terapiju (sk. atsauces un
lasi vairāk šeit...
).

Atsauces:

Alladin, A., & Alibhai, A. (2007). Cognitive hypnotherapy for depression: An empirical investigation. International Journal of Clinical and Experimental Hypnosis, 55(2), 147–166.

Fuhr, K., Meisner, C., Broch, A., Cyrny, B., Hinkel, J., Jaberg, J., Petrasch, M., Schweizer, C., Stiegler, A., Zeep, C., & Batra, A. (2021). Efficacy of hypnotherapy compared to cognitive behavioral therapy for mild to moderate depression — Results of a randomized controlled rater-blind clinical trial. Journal of Affective Disorders, 286, 166–173. https://doi.org/10.1016/j.jad.2021.02.069

Fuhr, K., Meisner, C., & Batra, A. (2023). Long-term outcomes of depression treatment with hypnotherapy or cognitive behavioral therapy. Journal of Nervous and Mental Disease, 211(7), 519–524. https://doi.org/10.1097/NMD.0000000000001647

Milling, L. S., Valentine, K. E., McCarley, H. S., & LoStimolo, L. M. (2019). A meta-analysis of hypnotic interventions for depression symptoms: High hopes for hypnosis? American Journal of Clinical Hypnosis, 61(3), 227–243.

Peter, B. (2024). Hypnosis in psychotherapy, psychosomatics and medicine: A brief overview. Frontiers in Psychology, 15, 1377900. https://doi.org/10.3389/fpsyg.2024.1377900