Hipnoterapija depresijas ārstēšanā: ko parādīja Tībingenes pētījums

Sagatavoja: Dr.psych. Aivis Dombrovskis

Ka psihoterapija ir efektīva depresijas ārstēšanā, zinātnē vairs nav strīdu jautājums — to apstiprina simtiem klīnisko pētījumu, kas apkopoti visaptverošās metaanalīzēs (piemēram, Cuijpers et al., 2023 — 409 pētījumi ar vairāk nekā 52 000 pacientu). Par psihoterapijas "zelta standartu" depresijas ārstēšanā tiek uzskatīta kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT). Taču par hipnoterapiju līdz nesenam laikam situācija bija citāda: lai gan to praksē lieto daudzi psihoterapeiti, metodoloģiski labi veidotu randomizētu kontrolētu pētījumu par tās efektivitāti tieši depresijas ārstēšanā trūka (Fuhr et al., 2021). Tieši šo robu aizpildīja Tībingenes Universitātes pētnieku grupa.

Kā pētījums tika veikts

Pētījumu vadīja Dr. Kristina Fūra (Kristina Fuhr) un profesors Anils Batra Tībingenes Universitātes slimnīcas Psihiatrijas un psihoterapijas klīnikā Vācijā, statistisko analīzi nodrošinot neatkarīgam pētniecības centram Štutgartē. Pētījumā iekļāva 152 pieaugušos ar diagnosticētu vieglu līdz vidēji smagu depresiju, kurus pēc nejaušības principa iedalīja divās grupās: viena saņēma hipnoterapiju, otra — KBT. Abas grupas sešu mēnešu laikā saņēma 16 līdz 20 ambulatoras terapijas sesijas, un hipnoterapija tika īstenota pēc speciāli šim pētījumam izstrādāta, detalizēta terapijas manuāla (Peter, 2024). Depresijas simptomu izmaiņas vērtēja klīnicisti ar starptautiski atzīto Montgomerija–Osbergas depresijas skalu (MADRS), turklāt vērtētāji nezināja, kuru terapiju pacients saņēmis, — tas mazina neapzinātu neobjektivitāti. Pētījuma dizains bija tā sauktais līdzvērtības (non-inferiority) pētījums: mērķis bija noskaidrot, vai hipnoterapija nav mazāk efektīva par zelta standartu.

Rezultāti

Pēc sešu mēnešu terapijas depresijas simptomi hipnoterapijas grupā bija samazinājušies vidēji par aptuveni 39 %, KBT grupā — par aptuveni 36 %, un atšķirība starp grupām iekļāvās iepriekš noteiktajā līdzvērtības robežā. Secinājums: hipnoterapija vieglas līdz vidēji smagas depresijas ārstēšanā nebija mazāk efektīva par kognitīvi biheiviorālo terapiju (Fuhr et al., 2021). Vēl svarīgāk — rezultāti izrādījās noturīgi: 12 mēnešu novērošanas periodā, kurā piedalījās 136 no 152 pacientiem, pētnieki analizēja simptomu gaitu, pilnas remisijas biežumu un laiku līdz remisijai, un abas terapijas arī ilgtermiņā uzrādīja salīdzināmus rezultātus (Fuhr et al., 2023). Jaunākais nozares pārskats atzīmē, ka efekts bija redzams vēl trīsarpus gadus pēc terapijas (Peter, 2024).

Godīgs konteksts

Zinātniskā godīguma labad jāmin arī pētījuma robežas, uz kurām norādīts psihiatru profesionālajā literatūrā: vidējais simptomu samazinājums ap 38 % nozīmē, ka ievērojamai daļai pacientu būtisku izmaiņu nebija (Update on hypnotherapy for psychiatrists, 2021) — neviena psihoterapija nepalīdz visiem, un tas vienlīdz attiecas arī uz KBT. Tībingenes pētījums arī nav vienīgais: jau Alladins un Alibhajs (2007) 84 pacientu pētījumā parādīja, ka kognitīvā hipnoterapija depresijas ārstēšanā ir vismaz līdzvērtīga KBT, metaanalīze par 13 pētījumiem uzrādīja vidēju līdz lielu hipnotisko intervenču efektu depresijas simptomu mazināšanā (Milling et al., 2019), un atsevišķa pētījumu līnija liecina, ka hipnozes pievienošana KBT tās rezultātus pastiprina un padara noturīgākus (Peter, 2024).

Ko tas nozīmē Latvijas lasītājam

Būtiski pamanīt, kur un kā šis pētījums notika: psihiatrijas klīnikā, ar diagnosticētiem pacientiem, ārstu uzraudzībā un pēc strukturēta manuāla. Tas precīzi atbilst principam, ko LHPB ievēro Latvijā: diagnosticētas depresijas gadījumā hipnoterapeitiskais un hipno-psihoterapeitiskais darbs notiek ārsta uzraudzītas ārstēšanas ietvaros vai sadarbībā ar ārstu. Vienlaikus Tībingenes rezultāti apliecina, ka hipnoze, integrēta profesionālā, strukturētā psihoterapijā, ir nopietns, zinātniski pārbaudīts instruments — nevis alternatīva medicīnai, bet līdzvērtīgs spēlētājs psihoterapijas laukā.

Atsauces

Alladin, A., & Alibhai, A. (2007). Cognitive hypnotherapy for depression: An empirical investigation. International Journal of Clinical and Experimental Hypnosis, 55(2), 147–166.

Cuijpers, P., Miguel, C., Harrer, M., Plessen, C. Y., Ciharova, M., Ebert, D., & Karyotaki, E. (2023). Cognitive behavior therapy vs. control conditions, other psychotherapies, pharmacotherapies and combined treatment for depression: A comprehensive meta-analysis including 409 trials with 52,702 patients. World Psychiatry, 22(1), 105–115.

Fuhr, K., Meisner, C., Broch, A., Cyrny, B., Hinkel, J., Jaberg, J., Petrasch, M., Schweizer, C., Stiegler, A., Zeep, C., & Batra, A. (2021). Efficacy of hypnotherapy compared to cognitive behavioral therapy for mild to moderate depression — Results of a randomized controlled rater-blind clinical trial. Journal of Affective Disorders, 286, 166–173. https://doi.org/10.1016/j.jad.2021.02.069

Fuhr, K., Meisner, C., & Batra, A. (2023). Long-term outcomes of depression treatment with hypnotherapy or cognitive behavioral therapy. Journal of Nervous and Mental Disease, 211(7), 519–524. https://doi.org/10.1097/NMD.0000000000001647

Milling, L. S., Valentine, K. E., McCarley, H. S., & LoStimolo, L. M. (2019). A meta-analysis of hypnotic interventions for depression symptoms: High hopes for hypnosis? American Journal of Clinical Hypnosis, 61(3), 227–243.

Peter, B. (2024). Hypnosis in psychotherapy, psychosomatics and medicine: A brief overview. Frontiers in Psychology, 15, 1377900. https://doi.org/10.3389/fpsyg.2024.1377900

Update on hypnotherapy for psychiatrists. (2021). BJPsych Advances. https://www.cambridge.org/core/journals/bjpsych-advances/article/update-on-hypnotherapy-for-psychiatrists/F8BCC7AABAEDCD28D625DBC48D51CBE1